Kas noticis vides, dabas un klimata politikā gada sākumā?

•    Izveidota Klimata un enerģētikas ministrija: klimata politikas galvenais virzītājs nākotnē
•    Eiropas Komisija definē “zaļā” ūdeņraža standartus

Izveidota Klimata un enerģētikas ministrija: klimata politikas galvenais virzītājs nākotnē

2023. gada 1. janvāri darbu uzsāka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Jaunās ministrijas galvenās kompetences jomas ir enerģētikas un klimata politika. KEM tika izveidota, reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). No VARAM jaunajai ministrijai tika pievienots Klimatu pārmaiņu departaments, no EM - Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments, kā arī Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments.
KEM galvenās funkcijas - enerģētikas politikas un klimata politikas attīstīšana, plānošana un ieviešana. Ministrijas uzdevums ir īstenot tādu politiku, kas mazina klimata pārmaiņas, proti, veicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanos un pielāgošanos tām, kā arī ir atbildīga par klimata politiku saistīto pasākumu integrēšanu citu nozaru politikās un starptautisko saistību izpildi emisiju samazināšanā. 
Latvijas vides organizācijas diskusijās par jaunas ministrijas izveidi uzsvēra nepieciešamību īstenot koordinētu vides un dabas aizsardzības politiku un nenodalīt ar vidi un dabu saistītās valsts pārvaldes struktūrvienības no par klimatu atbildīgā resora, proti, VARAM Vides aizsardzības departamentu, Klimata pārmaiņu departamentu un Dabas aizsardzības departamentu izskatīt kā vienotu kopumu jaunveidojamās ministrijas kontekstā. Šis ieteikums netika ņemts vērā un vide un dabas aizsardzība palika VARAM paspārnē. Vides organizācijas uzskata, ka šāds institucionāls ietvars vēl vairāk pastiprina konfliktu starp klimatneitralitātes un dabas daudzveidības mērķu sasniegšanu.

Eiropas Komisija definē “zaļā” ūdeņraža standartus

Eiropas Komisija 2023. gada 13. februārī izdeva divus deleģētos aktus — tās ierosinātos noteikumus Atjaunojamo energoresursu direktīvas ietvaros ar mērķi definēt, kas ir atjaunojamais jeb “zaļais” ūdeņradis. Šie noteikumi ir saskaņā arī ar Komisijas 2022. gada maija REPowerEU plānu, kura mērķis ir dažādot enerģijas piegādes un samazināt atkarību no fosilā kurināmā.
Pirmajā deleģētajā aktā noteikts, ka, lai ūdeņradi varētu kvalificēt kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo degvielu, tas jāražo elektroizolatoros, kurus darbina ar jaunu atjaunojamo enerģiju. Šīs prasības mērķis ir nodrošināt, ka ūdeņraža ražošana neatstāj negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas ražošanu un ka kopumā tādējādi palielināsies pieejamā atjaunojamā enerģija.
Otrais deleģētais akts ievieš metodiku, lai aprēķinātu šādi iegūta ūdeņraža aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ietver augšupējās emisijas, apstrādi un transportēšanu. Šis akts arī paskaidro, kā aprēķināt emisijas tādam ūdeņradim, kas ražots fosilā kurināmā ražotnē.
Eiropas Parlamentam un Padomei ir divi mēneši, lai pilnībā pieņemtu vai noraidītu priekšlikumus bez iespējas veikt grozījumus.
Šāda Eiropas Komisijas iniciatīva vērtējama kā ļoti pozitīva, jo jau laicīgi pilnveido ietvaru, kas ļauj izvairīties no potenciāli zaļmaldinošu prakšu īstenošanas, piemēram, “tīras” enerģijas ieguve no fosilā kurināmā enerģijas avotiem.