Kāpēc ES Dabas atjaunošanas regula pēc būtības nav par dabu?

Šobrīd Eiropas Savienības institūciju gaiteņos notiek asas diskusijas un cīņas ap Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu. Kāpēc šis likumprojekts būtu uzskatāms par mūsu nākotnei izšķirīgi nozīmīgu un varētu teikt, ka tas ir svarīgākais, par ko Eiropas savienība šobrīd lemj? Un kā tas attieksies uz mums visiem kopā? 
Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu Eiropas Komisija izvirzīja 2022. gada jūnijā. Aplūkosim tā būtību, nepieciešamību un pašreizējo politisko procesu. 
Laikā, kad mūsu pasauli satricina dažādas krīzes un ģeopolitiski saasinājumi, ierastā drošība ir kļuvusi trausla un saasinājušies izdzīvošanas jautājumi, varētu domāt, ka daba un tās saglabāšana ir greznība, par kuru mēs varēsim padomāt tad, kad citas lietas būs kārtībā. Par tauriņiem un košām puķēm pļavā, putnu dziesmām mežā un skaistu ainavu rūpēsimies tad, kad būsim pasargāti, paēduši un, vēlams, bagāti. Taču atļausimies teikt, ka šis ir ļoti vienpusējs skatījums uz dabas saglabāšanu, kas ignorē tos dabas aspektus, kas ir pat nozīmīgāki par estētisko un rekreācijas pusi – daba apgādā mūs ar pārtiku un regulē klimatu. Bez šīm dabas funkcijām nav iedomājama ne tikai mūsu dzīves kvalitāte, bet pat eksistence. Līdz ar to gan šī regula, gan tās mērķis ir pragmatisks un tikai pastarpināti saistīts ar dabas skaistuma un vērtību saglabāšanu. Tā nav par dabu, bet par mūsu eksistences pamatu saglabāšanu. 
Plūdi un sausums, ko izraisa klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums, ļoti tieši un tūlītēji ietekmē pārtikas pieejamību un cenas un rada zaudējumus. Bez apputeksnētājiem nav iedomājama pārtikas nodrošināšana - saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem gandrīz 75% lauksaimniecības kultūraugu ražas ir atkarīga no apputeksnētājiem. Eiropas Savienībā šis rādītājs sasniedz 84%, un kopējais apputeksnētāju ieguldījums lauksaimniecībā tiek vērtēts kā 15 miljardi EUR/gadā. Turklāt ieguvumus no dabas atjaunošanas varam arī aprēķināt un izteikt monetāri. Pēc ES aplēsēm, katrs ieguldītais eiro dabas atjaunošanā sniedz 8 eiro lielu atdevi.
Saskaņā ar Eiropas Vides biroja pēdējo ziņojumu, dabas situācija Eiropā turpina strauji pasliktinās. Galvenie cēloņi ir urbānā slodze, neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī vides piesārņojums. Lielākā daļa dzīvotņu un sugu ir nelabvēlīgā stāvoklī. Vissliktāk šobrīd klājas jau pieminētajiem apputeksnētājiem. Dažādu ekosistēmu - mitrāju, upju, mežu, zālāju, jūras - un tajos mītošo sugu atjaunošana palīdzētu nodrošināt tieši šīs divas dabas sniegtos pamatpakalpojumus. 
Dabas atjaunošanas regula būtu pirmais precedents Eiropas Savienībā, kad dabas atjaunošana tiek regulēta ar likumu visaptverošā veidā. Šī regula būtu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas galvenais īstenošanas instruments, kurā izvirzīti saistoši mērķi degradēto ekosistēmu – pļavu, mežu, ūdenstilpņu, purvu u.c. - atjaunošanai, lai  novērstu un samazinātu dabas katastrofas un to ietekmi uz cilvēku. Tās mērķis ir palielināt bioloģisko daudzveidību, ierobežot globālo sasilšanu, kā arī nodrošināt to, ka daba arī turpmāk ir spējīga mums sniegt tādus ekosistēmu pakalpojumus kā ūdens un gaisa attīrīšanu, labības apputeksnēšanu un pasargāšanu no plūdiem. Konkrētāk - Dabas atjaunošanas regula paredz nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo ES nozīmes dzīvotņu uzlabošanu, brīva upju tecējuma atjaunošanu, zaļo teritoriju (neto) nesamazināšanu pilsētās; vietas atvēlēšanu daudzveidīgiem dabas elementiem (piemēram, laukmalām, dzīvžogiem, koku grupām, nelieliem mitrājiem) lauksaimniecības zemēs, kā arī pasākumu īstenošanu meža un lauku putnu stāvokļa uzlabošanai.
Kāda ir šī likuma priekšvēsture? Priekšlikums par Dabas atjaunošanas regulu nāca klajā 2022. gada jūnijā. To ierosināja Eiropas Komisija – vienīgā ES institūcija, kurai ir tiesības ierosināt jaunu likumu. Eiropas Komisijai kā pārnacionālai ES institūcijai, kura ir visattālāk no vēlētājiem, ir salīdzinoši vieglāk izvirzīt drosmīgus un ambiciozus politikas mērķus, kāda arī ir Dabas atjaunošanas regula. 
Jau 2022. gada decembrī, kad pirmo reizi dalībvalstis par šo regulu izteica viedokli Eiropas Vides ministru sanāksmē, izskanēja piesardzība. Dažas valstis pauda aktīvu atbalstu. Citas, tostarp arī Latvija, bija krietni piesardzīgākas un noraidošākas, aicinot atļaut lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm, kā arī piešķirot lielāku finansējumu regulas mērķrādītāju sasniegšanai. Latvijas pozīcija – dabas aizsardzības pasākumi nedrīkst kaitēt saimnieciskajām interesēm. Tas ir pretrunīgs apgalvojums, jo regulas mērķis ir tieši samazināt zaudējumus, kurus rada dabas degradācija, tai skaitā zaudējumus saimnieciskajai darbībai. Pēc pusgada, 2023. gada jūnijā tiekoties uz nākamo sēdi, vides ministri balsoja par Zviedrijas prezidentūras sagatavoto kompromisa variantu, kurš jau bija krietni mazāk ambiciozs. Apmēram divas trešdaļas bija par un līdz ar to Padome apstiprināja šo versiju. Pret balsoja Polija, Nīderlande, Itālija, Somija un Zviedrija. Atturējās Austrija un Beļģija.
Paralēli regulas pieņemšanas process norisinājās arī Eiropas Parlamentā. 2023. gadā Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu apsprieda vairākās Eiropas Parlamenta komitejās. Lauksaimniecības komitejā un Zvejsaimniecības komitejā to, kā sagaidāms, noraidīja. Savukārt Vides komitejā, kur tika apspriesti ap 2500 iesniegto grozījumu, gala balsojums šā gada jūnijā bija neizšķirts. Izšķirošs balsojums gaidāms šā gada jūlija vidū, kad par Dabas Atjaunošanas regulas sākotnējo jeb Eiropas Komisijas ierosināto versiju balsos Eiropas Parlamenta plenārsēdē. 
Šobrīd vēl ir grūti pateikt, tieši kāda un vai vispār Dabas atjaunošanas regula tiks pieņemta. Skaidrs vien tas, ka tā būs krietni atšķirīga no sākotnēji izvirzītās Eiropas Komisijas ambiciozās versijas. Eiropas Padome ir nobalsojusi par Zviedrijas prezidentūras izstrādāto kompromisa versiju, savukārt uz Eiropas Parlamenta plenārsēdi iet sākotnējā Eiropas Komisijas sagatavotā versija, kurai, paredzams, tiks iesniegti daudzi būtiski grozījumi. Politiskā kaulēšanās ap regulu notiek gan valstu, gan politisko grupējumu starpā. Pēdējo divu mēnešu laikā sociālajos medijos varam vērot jo īpaši aktīvu pret regulu vērstu kampaņu no Eiropas Tautas partijas puses (Latviju šajā grupā pārstāv Jaunā vienotība), kura pirms balsojuma Vides komitejā veica vairākus manevrus partijas disciplīnas nodrošināšanai Vides padomē. Zinātnieki, vides organizācijas, Apvienoto Nāciju Vides programma un atjaunīgo enerģijas avotu ražotāji un asociācijas apsūdz Eiropas Tautas partiju dezinformācijā un nepatiesos apgalvojumos par regulas saturu, ka tā it kā cita starpā aizliedzot saimniecisko darbību atjaunojamās teritorijās. Tā nav patiesība, jo ilgtspējīga saimniekošana ar dabas atjaunošanu ir savienojama.
Tas, cik lielā mērā mēs Eiropas Savienībā tuvākajās desmitgadēs virzīsimies dabas atjaunošanas un ilgtspējīgas saimniekošanas virzienā, ir lielā mērā atkarīgs no galīgā lēmuma par Dabas Atjaunošanas regulas saturu. Pieņemot tādu regulu, kurā būtiski tiek mīkstināti sākotnēji uzstādītie mērķrādītāji, riskējam ar to, ka iegūstam “tukšu čaulu”, kura pēc formas šķiet daudzsološa, bet pēc satura - bezzobaina. Taču vāja vai principā noraidīta regula – tā raida vēl vismaz trīs būtiskus negatīvus signālus.  Pirmkārt, tas parādīs to, ka Eiropas Savienība nav gatava spert konkrētus soļus Zaļā kursa politiski uzstādīto mērķu sasniegšanai. Dabas aizsardzība un atjaunošana līdztekus klimatneitralitātei un vides aizsardzībai ir viens no trim Zaļā kursa pīlāriem. Otrkārt, Eiropas Savienība būtiski iedragās savu starptautisko tēlu kā Zaļās transformācijas līderis pasaulē. Tas atstās ietekmi arī uz sarunām ar citām pasaules valstīm, kurās Eiropas Savienība aicina izvirzīt ambiciozus dabas atjaunošanas mērķus arī citviet. Un, treškārt, Latvijas un arī vairāku citu valstu kontekstā tas būs jo īpaši liels zaudējums. Valsts līmenī mums ir ilgstoši trūkusi politiskā griba pieņemt drosmīgus un uz ilgstpējīgu attīstību orientētus lēmumus. Vides un dabas politikas kontekstā Latvijas virzība ir notikusi gandrīz vienīgi dēļ Eiropas Savienības saistošajiem uzstādījumiem. Tādēļ ambicioza Dabas atjaunošanas regula – tā ir cerība, ka Latvijā mazināsies intensīva mežu izciršana un dabisko pļavu iznīkšana, un mēs kopumā spēsim to atjaunot, lai jau tuvākajā nākotnē neciestu vēl lielākus saimnieciskos zaudējumus.

Baiba Vitajevska-Baltvilka, iniciatīvas “Zaļais Barometrs” koordinatore, Latvijas Dabas fonds