Kas noticis dabas, vides un klimata politikā jūlijā un augustā?

•    Latvijā tiek izveidots jauns finanšu instruments – Modernizācijas fonds – klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.
•    Eiropas Parlaments apstiprina Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu. 

Latvijā tiek izveidots jauns finanšu instruments – Modernizācijas fonds – klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Šī gada 13. jūlijā Ministru Kabinets valdība apstiprināja noteikumu projektu “"Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”, ar kuru tiek izveidots jauns finanšu instruments. Tā mērķis ir atbalstīt investīcijas enerģētikas sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes uzlabošanai un tā līdzekļu plānots ieguldīt šādos investīciju virzienos:
•    bezemisiju transportlīdzekļu iegāde, vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšana, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde;
•    energoefektivitātes uzlabošana, atjaunojamo energoresursu izmantošanu komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tostarp elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana vai paplašināšana un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana;
•    atjaunojamo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu, kā arī valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā ar to darbību saistītās infrastruktūras izveide.
Līdzīgs fonds darbojas vēl 10 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas uzskata, ka konceptuāli šāda fonda izveide vērtējama kā pozitīvs solis ātrāku klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Eiropas Parlaments apstiprina Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu. 
Šā gada 13.jūlijā Eiropas Parlaments atbalstīja Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu.  
Regula paredz ekosistēmu atjaunošanu visā Eiropas Savienībā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Regulas mērķis ir novērst bioloģiskās daudzveidības zuduma sliktākos scenārijus, kā arī mazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas un veiksmīgāk tām pielāgoties.
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņu radītās problēmas ir jārisina saistīti. Regulas par dabas atjaunošanu pieņemšana ir izšķirīgi būtiska, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākos scenārijus. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, dabai draudzīgu pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un sabiedrības labklājībā.
Pēdējais Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli Latvijā rāda skaudru ainu – tikai 10% no īpaši dzīvotnēm ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 45% stāvoklis ir nelabvēlīgs, un 38% tas ir nelabvēlīgs un turpina pasliktināties. Biotopu direktīva nosaka, ka ES dalībvalstu pienākums ir nodrošināt šo dabas vērtību saglabāšanu un labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Rosinātajā Dabas atjaunošanas regulā iekļautas dažādas dabas atjaunošanas rīcības un mērķi, tai skaitā:
•    plašos mērogos atjaunot un palielināt dabas daudzveidībai nozīmīgās dzīvotnes un uzlabot apstākļus dažādām tajos dzīvojošajām sugām gan sauszemes teritorijās, gan jūrā;
•    apturēt apputeksnētāju populāciju samazināšanos līdz 2030. gadam un palielināt to populācijas tālākajā laika posmā;
•    līdz 2030. gadam apturēt pilsētas zaļo teritoriju izzušanu un tās palielināt vismaz par 5% līdz 2050. gadam;
•    vismaz 10 % no lauksaimniecības zemēm ieviest bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas saimniekošanas prakses un daudzveidīgus ainavas elementus;
•    atjaunot dabisko mitruma režīmu Eiropas Savienības purvos un mitrājos.