Kas noticis dabas, vides un klimata politikā septembrī un oktobrī?

•    Jaunajā valdība apņemas saistību izpildi klimata, vides un dabas aizsardzības politikā
•    Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Klimata likumprojektu un nodevusi to sabiedriskajai apspriedei.
•    Saeima nolemj atteikties no Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības.

Jaunajā valdība apņemas saistību izpildi klimata, vides un dabas aizsardzības politikā.

Šā gada 15.septembrī darbu sāka Evikas Siliņas vadītā valdība. Pozitīvi vērtējams, ka jaunās valdības deklarācijas 32.pantā tiek deklarēts atbalsts dabas, vides un klimata politikas īstenošanai Latvijā, taču daudz lielāka nozīme būs Valdības rīcības plānam, kuru plānots sagatavot līdz gada beigām.
“32. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.” (Evikas Siliņas valdības deklarācija.)

Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Klimata likumprojektu un nodevusi to sabiedriskajai apspriedei.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi un šā gada 4. septembrī nodevusi publiskajai apspriešanai Klimata likumprojektu. Klimata likumu ir jāizstrādā katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, un tā mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Likums izriet no Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Līdz ar to Klimata likums būs juridiskais ietvars Latvijas klimata politikai, kurā ir apkopotas visas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos saistītās tiesību normas.
Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas sniegto informāciju ES klimata politikas ietvaros Latvijai siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam ES ETS neiekļautajiem sektoriem (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) ir kopumā noteikts 17% salīdzinot ar 2005. gadu. Attiecīgi līdz 2050. gadam Latvijai ir jāsasniedz klimatneitralitāte. 
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politika ilgtermiņā, plānota un īstenota SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī SEG emisiju tirdzniecības nosacījumi.  Likumprojekts arī paredz finanšu instrumentu izveidi (piemēram, Modernizācijas fonds) klimata pārmaiņu ierobežošanai, kā arī definē plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā. 
Latvijas vides organizācijas likumprojektu vēlas redzēt ambiciozāku (klimatneitralitātes sasniegšana jau līdz 2040.gadam), kā arī konkrētu SEG emisiju mērķu definējumu pa jau augstāk minētajiem sektoriem. Svarīgs aspekts, kā trūkst Klimata likumprojektā, ir dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kuri būtu ieviešami kopā ar klimata pārmaiņu ierobežojošiem pasākumiem. Likumprojektā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei un iekļaut normas, ka ierobežo klimatneitralitātes pasākumu īstenošanu uz dabas daudzveidības samazināšanas rēķina. 

Saeima nolemj atteikties no Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības.

Saeima 1.lasījumā atbalsta Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Taču, lai likums zaudētu spēku, Saeimai vēl šī iecere vēl jāatbalsta divos lasījumos. 
Likumprojekts paredzēja nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, tā cauruļvadu savienojumam ar dabasgāzes pārvaldes sistēmu un ar to saistītajām būvēm. 
Vides organizācijas jau sākumā vērsa uzmanību uz šādas infrastruktūras izbūves neatbilstību Latvijas klimatneitralitātes un dabas daudzveidības saglabāšanas mērķiem. Šāda termināļa izbūve kavētu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un atstātu negatīvu ietekmi uz dabu, jo tā izbūves rezultātā tiktu iznīcinātas bioloģiskajai daudzveidībai būtiskas dabas vērtības.