Kas noticis dabas, vides un klimata politikā novembrī?

•    Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Nacionālo klimata un enerģētikas plānu un nodevusi iesaistīto pušu komentāriem.
•    Ministru Kabinets nosaka jaunus dabas liegumus staignāju mežu aizsardzībai. 
•    Eiropas Savienības trialoga sarunu rezultātā tiek panākta vienošanās par Dabas atjaunošanas regulu.

Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Nacionālo klimata un enerģētikas plānu un nodevusi iesaistīto pušu komentāriem.

Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi un šā gada 3.novembrī ir nākusi klajā ar Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) projektu. 
Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija, energoefektivitāte, energoapgādes drošība, iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais NEKP bija jāiesniedz līdz šī gada 2023. gada 30. jūnijam. Latvija, līdzīgi daudzām citām ES dalībvalstīm, plānu iesniegs novēloti.
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas norāda, ka būtisks negatīvs aspekts ir pats NEKP izstrādes process – tas neatbilst labas pārvaldības praksei. Komentāru iesniegšanai un apspriešanai atvēlētas tikai trīs dienas, līdz ar to sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm nav bijis iespējas pilnvērtīgi piedalīties plāna izstrādes procesā.
Analizējot plāna saturu, jāsecina, ka NEKP nesniedz pietiekamu skaidrību, kā tiks samēroti dabas daudzveidības un klimatneitralitātes mērķi. Plānā ir uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies CO2 piesaiste Latvijas mežos, pie kā tiek vainots “pieaugušu un pāraugušu mežu” īpatsvara pieaugums. Taču CO2 piesaiste Latvijas mežos ir samazinājusies ciršanas apjoma pieauguma dēļ. Tādēļ, lai veicinātu CO2 piesaisti mežā nākotnē, ir tieši nepieciešams samazināt ciršanas apjomus. 
Plānā arī netiek uzstādīti mērķi CO2 piesaistes veicināšanai arī citās zemes lietojuma (ZIZIMM) jomās (piemēram, kūdras ieguves ierobežošana vai tādas lauksaimniecības nozaru struktūras veicināšana, kas SEG emisijas samazinātu). Tāpat kritiski vērtējams tas, ka enerģētikā plāns ietver lielu paļaušanos uz biomasas lomu siltumapgādē, kaut arī sagaidāms, ka ilgstoši šo resursu vairs nevarēs pieskaitīt pie atjaunīgajiem energoresursiem.
Kopumā vērtējot plāna izvirzītos mērķus, NEKP nav pietiekami ambiciozs. Kā mērķis tiek izvirzītas minimālās prasības – piemēram, bāzes scenārijā (situācijai klimata un enerģētikas jomā attīstoties bez īpašām politikas intervencēm) jau tiek prognozēts, ka 2030. gadā 73,2% no Latvijā ražotās elektroenerģijas būs ražota atjaunīgi, taču izvirzītais mērķis šim rādītājam ir >70%.
NEKP arī rada bažas par dabasgāzes lomas uzturēšanu enerģētikā – plāns kā mērķi neizvirza dabasgāzes patēriņa samazināšanu. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība izmantot esošo gāzes infrastruktūru un biometāna ražošanas veicināšanu ar mērķi nelielā apmērā ar to aizstāt dabasgāzi. Tomēr tieši šis nelielais apmērs liek apšaubīt gāzes infrastruktūras investīciju lietderību. Ja reiz biometāns nekad nevarēs pilnībā apjoma ziņā aizstāt dabasgāzi, tad rezultāts būs tāds, ka tādā veidā tiks tikai paildzināta atkarība no importētā fosilā resursa tā vietā, lai pārliecināti dotos siltumapgādes elektrifikācijas virzienā.
Plānā ir arī pozitīvi vērtējamās iezīmes – tajā ietverti labi pasākumi bezemisiju mobilitātes vairošanai, iestrādātas dažas jaunas tendences enerģētikā (piemēram, atlikumsiltuma izmantošana centralizētajā siltumapgādē, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu), kā arī pasākumi siltumapgādes virzīšanai uz elektrifikāciju. Tiek atzīts Latvijas lielais potenciāls rūpniecības un transporta elektrifikācijā.

Ministru Kabinets nosaka jaunus dabas liegumus staignāju mežu aizsardzībai. 

Lai izvairītos no iespējamās tiesvedības Eiropas Savienības līmenī par Biotopu direktīvas saistību neizpildi, Ministru Kabinets šā gada 21. novembrī noteica jaunus dabas liegumus staignāju mežu aizsardzībai. Kopumā ir paredzēts izveidot 74 jaunus un paplašināt sešus esošos dabas liegumus.
Staignāju mežu biotopi Latvijā kopumā ir sastopami 28 550 ha lielā platībā. Šobrīd "Natura 2000" statuss ir noteikts 9136 ha jeb 32% staignāju mežu, taču, saskaņā ar Eiropas Komisijas atzinumu, būtu jāaizsargā vismaz 60% jeb vēl papildus 8000 ha. Izveidojot jaunos dabas liegumus, aizsardzības statuss tiks noteikts 2088 ha platībā. 
Lielākā daļa jauno liegumu (93%) ir izveidoti uz valsts zemes, proti, Latvijas Valsts mežu teritorijās, taču neliels īpatsvars jauno liegumu zemju ir privātīpašumā. Jautājumi par kompensācijām privāto zemju īpašniekiem tiks izlemti līdz 2024.gada 31.maijam. 
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas pozitīvi vērtē jauno liegumu izveidošanu, taču vienlaikus arī atgādina, ka šis solis nav pietiekams Biotopu direktīvas nosacījumu izpildei un pārkāpumu novēršanai.

Eiropas Savienības trialoga sarunu rezultātā tiek panākta vienošanās par Dabas atjaunošanas regulu.

Šā gada 9. novembrī noslēdzās intensīvas sarunas starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi par ilgi gaidīto Dabas atjaunošanas likumu. Rezultātā tika panākta visu triju pušu politiskā vienošanās.
Lai gan vides nevalstiskās organizācijas ir gandarītas, ka visas ekosistēmas, uz kurām sākotnēji attiecās regulas projekts, joprojām ir iekļautas, daudzas prasības, salīdzinot ar sākotnējo Komisijas un Padomes priekšlikumu, ir mīkstinātas. Turklāt ir iekļauti daudzi izņēmumi un paredzēta liela elastība dalībvalstīm.
Galvenie secinājumi par Dabas atjaunošanas regulas projektu:
•    Lai gan sauszemes ekosistēmu atjaunošanu neierobežo tikai ar “Natura 2000” teritorijām, likumprojektā ir iekļautas tādas normas, kas var samazināt kopējo atjaunojamo platību.
•    Prasība novērst ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos ir nopietni apdraudēta, tādējādi apgrūtinot šī principa īstenošanu.
•    Likumprojektā tika no jauna iekļauti pirms tam Eiropas Parlamentā noraidītie priekšlikumi par dabas atjaunošanu lauksaimniecības zemēs, kā arī kūdrāju atjaunošanu. Taču līdz ar šo tika iekļauts arī pants par iespēju uz laiku apturēt šī likuma īstenošanu.

Eiropas Komisijas ierosinātais likumprojekts sākotnēji paredzēja īstenot pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20% dabas teritoriju ES sauszemē un ūdeņos. Taču drīz vien tas negaidīti kļuva par agresīvas dezinformācijas kampaņas mērķi. Jo īpaši šajā kampaņā izcēlās Manfreda Vebera (Manfred Weber) vadītā Eiropas Tautas partiju grupa, kura cerēja uz šī likumprojekta pilnīgu noraidīšanu. Tā rezultātā vairāki mērķi tika mīkstināti, Eiropas Parlamentam pieņemot jau krietni vājāku redakciju. Tika panākti daudzi kompromisi, lai apmierinātu visas iesaistītās puses, ar cerību iegūt atbalstu pat no viskonservatīvākajām frakcijām.
Panākto vienošanos šā gada 21.novembrī apstiprināja Eiropas Parlamenta Vides komiteja.  Pēc tam tas tiks izskatīts pēdējā balsojumā Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kura plānota 2024.gada februārī, kā arī Eiropas Padomē 2024.gada martā.