2022.gada apskats
• Krievijas iebrukums Ukrainā un pārstrukturēšanās uz atjaunīgajiem energoresursiem
• Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojums par klimata pārmaiņām pasaulē
• Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu dabas atjaunošanai un pesticīdu samazināšanai.
• Ministru Kabinets noteikumos par koku ciršanu mežā atļauj cirst tievākus un jaunākus kokus
• Latvijā tiek nolemts izveidot jaunu ministriju klimata un enerģētikas politikas virzībai nākotnē
Krievijas iebrukums Ukrainā un pārstrukturēšanās uz atjaunīgajiem energoresursiem
2022.gads sākās ar milzīgu satricinājumu – Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šis karš radīja vēl lielāku spiedienu Eiropas valstīm pēc iespējas ātrāk atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem, kuru viens no galvenajiem piegādātājiem ir Krievija. Uzsverot, ka vienīgais veids, kā Eiropas valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, ir pilnīga pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem, arī Latvijā varējām novērot strauju enerģētikas sektora pārstrukturēšanās sākumu uz atjaunīgajiem energoresursiem (vējš, saule, biomasa). Tika izveidots Latvijas Valsts mežu un Latvenergo kopuzņēmums vēja parku attīstībai, piedāvātas atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, kā arī gāzes apkures katlu nomaiņai uz biomasas apkures katliem. Bez straujas pārejas uz atjaunīgajiem energoresursiem Krievijas karš ir raisījis arī milzīgu ekoloģisko katastrofu Ukrainā un lielus bioloģiskās daudzveidības zudumus.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojums par klimata pārmaiņām pasaulē
2022.gada aprīlī Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) nāca klajā ar trešo ziņojumu par klimatneitralitāti, kuras galvenā ziņa - lai iekļautos 1,5oC robežās, nepieciešama steidzama rīcība. Trešās darba grupas Sestā novērtējuma ziņojums tika publicēts 2022.gada aprīlī. Ziņojumā uzsvērts, ka pēdējie ikgadējie emisiju apjomi ir visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši un šobrīd pasaules valstis nevirzās uz to, lai ierobežotu temperatūras paaugstināšanos 1,5oC robežās. Ja steidzami nesekos straujš emisiju samazinājums visos sektoros, 1,5oC robežās vairs nebūs iespējams iekļauties. Lai iekļautos 1,5oC robežās, līdz 2030. gadam globālās siltumnīcgāzu emisijas būtu jāsamazina par 43%, savukārt metāna emisijas – par 34%. Lai iekļautos 2oC robežās, siltumnīcgāzu emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 27%. Kā uzsvērts ziņojumā, jau šobrīd jebkurā nozarē – enerģētikas, rūpniecības, zemes apsaimniekošanas, celtniecības, transporta – ir pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kas līdz 2030. gadam ļautu samazināt emisijas vismaz par 50%. Enerģētikas nozarē būtiskākais ir samazināt fosilās enerģijas izmantošanu, transporta nozarē uzsvars liekams uz elektromobiļu ieviešanu, sasniegt nulles emisijas rūpniecības sektorā būs sarežģītāk, taču mazināt emisijas jau šobrīd ir iespējams, veicinot aprites ekonomikas principus, celtniecības nozarē svarīgākais ir ēku modernizēšana un nulles emisiju ēku celtniecība, zemes apsaimniekošanā ir liels potenciāls sasniegt nulles emisijas, aizsargājot un atjaunojot dabiskās ekosistēmas (mežus, savannas, mitrājus u.tml.). IPCC ziņojums īpaši akcentē, ka minētie soļi emisiju samazināšanai ir absolūti nepieciešami, bet ne pietiekami. Lai sasniegtu nulles emisijas, pārtikušākajiem pasaules iedzīvotājiem būs būtiski jāmaina savi paradumi - uz mazāku patēriņu balstīts dzīvesveids ir būtisks IPCC scenāriju stūrakmens, bez kura, kā brīdina ziņojuma autori, nulles emisijas sasniegt nebūs iespējams.
Eiropas Komisija 2022.gada 22.jūnijā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem. Pirmkārt, Dabas atjaunošanas likumam, kura mērķis ir atjaunot ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Un, otrkārt, par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050.gadam.
Eiropas Komisijas priekšlikumi dabas atjaunošanai ietver piecus galveno mērķus: (i) apputeksnētāju populācijas samazināšanās apturēšana līdz 2030.gadam un to populācijas palielināšanās tālākā nākotnē; (ii) pilsētas zaļo teritoriju izzušanas apturēšana līdz 2030.gadam un palielināšana par 5% līdz 2050.gadam; (iii) uzlabojumi lauksaimniecības sistēmās – bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, pozitīva dinamika attiecībā uz dienas tauriņu un putnu skaitu, oglekļa uzkrāšana augsnē, daudzveidīgas ainavas; (iv) mitrzemju atjaunošana lauksaimniecības teritorijās un kūdras ieguves vietās; (v) mežu ekosistēmās – kopējā bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, mežu konektivitātes uzlabošanās, mirušās koksnes atstāšana mežos, dažādu vecumu mežu uzturēšana, meža putnu skaita pieaugums.
Priekšlikums par pesticīdu samazināšanu paredz pakāpenisku atteikšanos no sintētisko pesticīdu izmantošanas un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanas veicināšanu, pakāpeniski aizliedzot pesticīdu izmantošanu sensitīvās teritorijās – ne tikai NATURA 2000, bet arī visās pilsētas zaļajās teritorijās, parkos, spēļu laukumos, sportošanas vietās. Tāpat pirmo reizi tiek noteikti saistoši pesticīdu izmantošanas samazināšanas indikatori, skaidri mērķi un ieviešamie noteikumi, kas līdz 2030. gadam samazinās pesticīdu lietošanu Eiropas Savienībā par 50%. Komisija arī piedāvā izmaiņas Kopējā lauksaimniecības politikā, lai finansiāli atbalstītu lauksaimniekus pārejas periodā.
Abus priekšlikumus apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar ierasto likumdošanas procedūru. To pieņemšana būs pakāpeniska – dabas atjaunošanas nosacījumi jāīsteno līdz 2030. gadam, bet pesticīdu samazināšanas mērķi līdz 2050.
Ministru Kabinets noteikumos par koku ciršanu mežā atļauj cirst tievākus un jaunākus kokus.
Ministru Kabineta 2022.gada 21. jūnija sēdē tika pieņemti Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā. Jaunie noteikumi paredz, ka tiek samazinātas galvenās cirtes caurmēra vērtības, proti, tagad šie rādītāji nu ir 30 centimetri priedei, 26 centimetri eglei un 25 centimetri bērzam, kas ir par deviņiem centimetriem mazāk priedei, pieciem centimetriem - eglei un sešiem centimetriem - bērzam. Turklāt netiks vairs ņemta vērā bonitāte – iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai -, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā. Lielākais caurmēra sarukums no 39 centimetriem priedei un 31 centimetra eglei un bērzam ir ražīgākajos jeb augstākās bonitātes mežos. Jaunajos grozījumos bonitāte vairs netiks ņemta vērā.
Šie noteikumi tika pamatoti ar nepieciešamību risināt Krievijas kara Ukrainā izraisīto enerģētisko krīzi – strauji augošo pieprasījumu pēc atjaunojamiem energoresursiem un cenu kāpumu šķeldai un malkai.
Zemkopības ministrija lēš, ka caurmēra samazinājums varētu palielināt ciršanas apjomus privātajos mežos vidēji par 800 000 kubikmetriem katrā gadā vai 5-8% no kopējā ciršanas apjoma. No minētā apjoma tiešā veidā no koku galotnēm un pameža tirgū papildus būs pieejama kurināmā koksne 80 000 kubikmetri, bet netiešā veidā pārstrādes procesā iegūs koksnes pārstrādes blakusproduktus 360 000 kubikmetru apmērā.
Vides organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, šādi noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti dabas un klimata riski. Turklāt Zemkopības ministrijas apgalvojumi, ka jaunāku koku ciršana ir nepieciešama kurināmā koksnes ieguvei, neiztur kritiku. Šobrīd tiek eksportēta apmēram 80% no Latvijā saražotās šķeldas. Vides organizācijas uzsver, ka enerģētikas krīzes risināšanai ir nepieciešams ar dažādiem instrumentiem veicināt Latvijā saražotās šķeldas noietu iekšējā tirgū, kas stabilizētu gan pieejamību, gan cenu.
Latvijā tiek nolemts izveidot jaunu ministriju klimata un enerģētikas politikas virzībai nākotnē
2022.gada nogalē jaunievēlētā valdība nāca klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu ministriju klimata un enerģētikas politikas virzībai nākotnē. Jaunā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) uzsāks darbu 2023. gada 1. janvārī. Tās ministrijas galvenās kompetences jomas ir enerģētikas un klimata politika. KEM tika izveidota, reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). No VARAM jaunajai ministrijai tika pievienots Klimatu pārmaiņu departaments, no EM - Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments, kā arī Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments.
KEM galvenās funkcijas - enerģētikas politikas un klimata politikas attīstīšana, plānošana un ieviešana. Ministrijas uzdevums ir īstenot tādu politiku, kas mazina klimata pārmaiņas, proti, veicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanos un pielāgošanos tām, kā arī ir atbildīga par klimata politiku saistīto pasākumu integrēšanu citu nozaru politikās un starptautisko saistību izpildi emisiju samazināšanā.
Latvijas vides organizācijas diskusijās par jaunas ministrijas izveidi uzsvēra nepieciešamību īstenot koordinētu vides un dabas aizsardzības politiku un nenodalīt ar vidi un dabu saistītās valsts pārvaldes struktūrvienības no par klimatu atbildīgā resora, proti, VARAM Vides aizsardzības departamentu, Klimata pārmaiņu departamentu un Dabas aizsardzības departamentu izskatīt kā vienotu kopumu jaunveidojamās ministrijas kontekstā. Šis ieteikums netika ņemts vērā un vide un dabas aizsardzība palika VARAM paspārnē. Vides organizācijas uzskata, ka šāds institucionāls ietvars vēl vairāk pastiprina konfliktu starp klimatneitralitātes un dabas daudzveidības mērķu sasniegšanu.
