“Zaļā barometra” manifests 2024. gada EP vēlēšanām

 

Horizontālās prioritātes

I Atbalstīt esošās ES politikas, kas vērstas uz klimatneitralitātes sasniegšanu, dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu un vides piesārņojuma mazināšanu.

 

II Stiprināt tādu nodokļu politiku, kas veicina “piesārņotājs maksā” principu - nodokļa sloga pārnešanu uz klimatam, dabai un videi vairāk kaitīgiem pakalpojumiem un precēm.

 

III Sekmēt zinātnē balstītas klimata, dabas un vides politikas attīstību, samērojot un sabalansējot šo trīs dimensiju mērķus.

 

IV Veicināt izpratni sabiedrībā par klimata, dabas un vides izaicinājumiem un nepieciešamību pielāgoties, sevišķi fokusējoties uz skolu un studējošo jaunatni.

 

V Ieviešot pārmaiņas klimata, vides un dabas daudzveidības krīžu risināšanai, nevienlīdzības mazināšanu  un atbalstu neaizsargātākajām sabiedrības grupām noteikt par prioritāti.

 

Klimatneitralitātes sasniegšana

 

1.  Pēc iespējas ātrāka virzība uz klimatneitralitāti, nosakot skaidru trajektoriju un plānu klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

2. Aktīvāka atteikšanās no fosilās enerģijas un publiskā finansējuma liegums turpmākajām fosilās enerģijas investīcijām un projektiem. Tā vietā publiskā finansējuma novirzīšana investīcijām saules un vēja enerģijas, siltumsūkņu, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās un elektroenerģijas infrastruktūrā, t.sk. īpaša fonda izveide, lai nosegtu esošo finanšu iztrūkumu enerģētikas pārejas īstenošanā.

3. Atbalsts energoefektivitātes un energotaupības veicināšanai, proti, ēku renovācijas prioritizēšana, nosakot stingrākas prasības energoefektivitātes rādītājiem esošajām ēkām un veidojot finansēšanas shēmas renovācijas projektu finansēšanai, kā arī tādu pasākumu veicināšana, kas vērsti uz uzvedības un ieradumu maiņu, kas mazinātu enerģijas un materiālu ietilpīgu patēriņu.

4. Atbalsts enerģētiskās nabadzības mazināšanai, primāri novirzot publisko finansējumu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām tehnoloģiju nomaiņai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī tādas resursu un darbaspēka nodokļu un pamatpakalpojumu pieejamības politikas veidošana, kas realizē “piesārņotājs maksā” principu, samazina kopējo patēriņu un vienlaikus mazina nevienlīdzību sabiedrībā.

5. Stingrāki noteikumi meža biomasas izmantošanai enerģētikā, veicinot meža biomasas lomas mazināšanu enerģētikā, t.sk. nosakot termiņu līdz 2030. gadam meža biomasas izņemšanai no ES Atjaunojamo energoresursu saraksta attiecībā uz centralizēto siltumapgādi.

Vide un piesārņojuma mazināšana

 

1. Stiprināt ilgtspējīgu, drošu un finansiāli pieejamu transporta sistēmu ES ietvaros, īpaši prioritizējot vienotas dzelzceļa sistēmas izveidi un attīstību.

 

2. Veicināt aprites ekonomikas rīcības plāna mērķtiecīgu ieviešanu, atbalstot zinātniski pamatotu, efektīvu un ilgtspējīgu (energo)resursu izmantošanu (t.sk. materiālu pārstrādi).

 

3. Atbalsts veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāšanai un izveidei, t.sk. pārtraukt subsīdijas / finansiālu atbalstu aktivitātēm, kas ir kaitīgas ūdenstilpju ekosistēmām (pārzveja, rūpniecisks ūdens piesārņojums), stiprināt tiesisko regulējumu un tā uzraudzību (notekūdeņu attīrīšana, gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, kuģu radītais piesārņojums), kā arī nodrošināt Ūdens struktūrdirektīvā izvirzīto mērķu sasniegšanu, panākot labu ekoloģisko stāvokli visās ūdenstilpēs.

 

4. Atbalsts tiesiskā regulējuma pilnveidošanai gaisa kvalitātes uzlabošanā un mikroplastmasas piesārņojuma mazināšanā.

 

5.  Klimatneitralitātes mērķu līdz 2050. gadam saistītās ekoloģiskās ietekmes novērtēšana.

 

Dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana

 

1. Ilgtspējīgas - dabai labvēlīgas un klimatnoturīgas - lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas veicināšana, proti, samazināt sintētisko pesticīdu un minerālmēslu lietojumu lauksaimniecībā, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru, stiprināt dabas aizsardzības prasības mežu apsaimniekošanā un lauksaimniecībā, kā arī sniegt finansiālu atbalstu zemju īpašniekiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem saistībā ar dabas vērtību saglabāšanu.

2. Esošo dabas atjaunošanas programmu - ES “dabas direktīvas”, Dabas atjaunošanas regula, Natura 2000, EU LIFE programma -  veicināšana un uzraudzīšana.

3. Dabas daudzveidības samazināšanās apturēšana, veicinot dabas atjaunošanas pasākumus, uzraugot esošās dabas atjaunošanas programmas, kā arī saglabājot kritiski apdraudētas dabas  vērtības.

4. Atsevišķa budžeta izveide ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam mērķu īstenošanai.

5. Dabas aizsardzības prasību ievērošana ilgtspējīgas enerģijas ražošanas infrastruktūras izvietošanā un darbības nodrošināšanā, jo īpaši attiecībā uz vēja un saules paneļu parku izvietošanu ārpus aizsargātām teritorijām un citām bioloģiski augstvērtīgām teritorijām (piemēram, veciem mežiem).