Zaļais Barometrs apskats: marts - aprīlis 2022
“Zaļais Barometrs”
Kas noticis vides, dabas un klimata politikā agrā pavasarī?
- Ministru Kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumi par vēja parku attīstību: vai spēsim tos uzbūvēt ātrāk un novērst būtisku negatīvu ietekmi uz vidi?
- Zemkopības ministrijas iezīmētā Latvijas lauksaimniecības nākotne nepārliecina Eiropas Komisiju: būtiski trūkst Zaļā kursa ambīciju.
- Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) trešais ziņojums par klimatneitralitāti: lai iekļautos 1,5oC robežās, nepieciešama steidzama rīcība.
- Latvijas vides organizācijas tiekas ar premjeru Krišjāni Kariņu: novirzīties no Zaļā kursa nav Latvijas interesēs.
- Darbu beigusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotā darba grupa par pesticīdu lietošanas ierobežošanu.
Ministru Kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumi par vēja parku attīstību: vai spēsim tos uzbūvēt ātrāk un novērst būtisku negatīvu ietekmi uz vidi?
Valdība turpina meklēt risinājums krīzes pārvarēšanai enerģētikas jomā un straujākai atjaunojamo energoresursu attīstībai.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi “Informatīvā ziņojuma par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī” projektu, kurā analizēta pašreizējā situācija vēja enerģijas jomā, identificēti šķēršļi un problēmas un piedāvāti nepieciešamie risinājumi, lai uzlabotu sauszemes vēju parku attīstību. Informatīvā ziņojuma projekts paredz uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un institūcijām izstrādāt nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā regulējumā, tostarp iestrādāt vides nevalstiskās organizācijas pozitīvi vērtētos grozījumus “Noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, kas paredz atļaut vēju elektrostaciju būvniecību nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās. Vides nevalstiskās organizācijas neatbalsta informatīvā ziņojuma projektā paredzētos grozījumus “Aizsargjoslu likumā”, kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām. Pašlaik turpinās informatīvā ziņojuma projekta saskaņošana.
Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdē tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “VES parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšana” ar uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu vēja elektrostaciju parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšanai. VARAM izstrādāja un steidzamības kārtā virzīja likumprojektu “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”, kas tika apstiprināts 2002. gada 17. maija Ministru kabineta sēdē.
Pozitīvi vērtējams, ka iepriekš minētajā likumprojektā ir skaidri definētas teritorijas, kurās vēja parku būvniecība ir aizliegta (t.sk. Natura 2000 teritorijas, mikroliegumi, jūras piekrastes aizsargjosla, īpaši aizsargājamie biotopi un sugu atradnes), kā arī saglabāta iespēja apstrīdēt Valsts vides dienesta izsniegtos tehniskos noteikumus neatkarīgi no būvatļaujas. Diemžēl likumprojekta izstrādes ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neorganizēja ieinteresēto pušu diskusiju par likumprojekta saturu un institūciju sniegtajiem iebildumiem. Līdz ar to vides nevalstisko organizāciju ieskatā likumprojektā ir iekļauti savstarpēji pretrunīgi nosacījumi, likumprojekta stāšanās spēkā nav sasaistīta ar sākotnējā izvērtējama veikšanai nepieciešamo vadlīniju izstrādes termiņu, kā arī nav skaidra vēja parku savstarpējās kopējās (kumulatīvās) ietekmes izvērtēšanas kārtība. Tādējādi saglabājas bažas ne tikai par ietekmes uz vidi izvērtējuma kvalitāti, bet arī par to, vai likumprojekts paātrinās vēja enerģijas ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas neatbalsta praksi, kad būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā tiek virzītas bez atklātas ekspertu un ieinteresēto pušu diskusijas, un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Saeimas deputātus ievērot labas pārvaldības principus un nodrošināt sabiedrības līdzdalību diskusijā par likumprojekta “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” saturu un ietekmes uz vidi novērtējuma pilnveidošanu kopumā.
Foto: pixabay.com
Konteksts
Vides organizācijas konceptuāli atbalsta vēja parku izvedi un pilnībā izprot to steidzamības nepieciešamību. Taču tās uzsver, ka vēja parku uzstādīšanai jānotiek, ievērojot labas pārvaldības principus un pēc būtības izvērtējot to ietekmi uz vidi. To iespējams panākt arī paātrinātā procesā, skaidri definējot aizsargājamās vērtības. Jau šā gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par VES parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšanu” steidzami tika apstiprināts Ministru Kabinetā. Vides organizācijas iebilda pret ietekmes uz vidi novērtēšanu ar tehnisko noteikumu izsniegšanu, taču šis iebildums ziņojumā netika ņemts vērā.
Zemkopības ministrijas iezīmētā Latvijas lauksaimniecības nākotne nepārliecina Eiropas Komisiju: būtiski trūkst Zaļā kursa ambīciju.
7. aprīlī Eiropas Komisija nosūtīja Latvijai savus komentārus par Zemkopības ministrijas sagatavoto Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna projektu. Tajos norādīts, ka plānā konstatētās vajadzības un trūkumi attiecībā uz vides jautājumiem netiek pienācīgi atspoguļoti Latvijas puses izvēlētajās rīcībās. Latvijas Dabas fonds nepiekrīt Zemkopības ministrijas atbildes vēstulē paustajam, ka izvēlēti visatbilstošākie pasākumi vides mērķu sasniegšanai un nav nepieciešami būtiski plāna uzlabojumi, vien labāki skaidrojumi un atsevišķi precizējumi.
Eiropas Komisijas galvenie iebildumi saistīti ar sekojošo:
• zemo mērķa vērtību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piemēram, dzīvotņu, sugu un ainavas elementu saglabāšanai, kā arī investīcijām, kas saistītas ar bioloģisko daudzveidību;
• zemo mērķa platību zālāju biotopu apsaimniekošanai (tostarp bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanai);
• nepietiekamo atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei;
• finansiāli atbilstošu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos un tās trūkumu pēc 2025. gada;
• ar meliorāciju saistītu vides risku nepietiekamu novērtēšanu.
Eiropas Komisija arī aicina Zemkopības ministriju labāk saskaņot izvēlētos atbalsta pasākumus ar Prioritāro rīcību programmu Natura 2000 tīklam Latvijā, kā arī mudina Latviju daudz aktīvāk izmantot Stratēģisko plānu, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un citām ārējām izejvielām.
Latvijas Dabas fonds pievienojas Eiropas Komisijas kritiskajam vērtējumam, kā arī vēlas norādīt uz trūkumiem plāna apspriešanas procesā, piemēram, Zemkopības ministrija neatbildēja uz Vides konsultatīvās padomes lūgto iespēju laicīgi iepazīties ar Eiropas Komisijas komentāriem. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija uzskata, ka bioloģisko lauksaimniecību nepieciešams izvirzīt kā prioritāri attīstāmu visos jautājumos, kas skar siltumnīcgāzu emisijas, ūdens, augsnes un gaisa kvalitāti, īsās pārtikas ķēdes u.c. Diemžēl Zemkopības ministrija izvēlējusies turpināt līdzšinējo taktiku –vērienīgi atbalstīt lauksaimniecības industrializācijas turpināšanos.
Vides organizācijas sagaida, ka Zemkopības ministrija veiks nepieciešamos uzlabojumus un ka turpmāk stratēģiski svarīgu dokumentu izstrāde notiks atklātāk un, ievērojot labas pārvaldības principus.
Foto: pixaby.com
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) trešais ziņojums par klimatneitralitāti: lai iekļautos 1,5oC robežās, nepieciešama steidzama rīcība.
2022. gada aprīlī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome publicēja Trešās darba grupas Sestā novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā uzsvērts, ka pēdējie ikgadējie emisiju apjomi ir visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši un šobrīd pasaules valstis nevirzās uz to, lai ierobežotu temperatūras paaugstināšanos 1,5oC robežās. Ja steidzami nesekos straujš emisiju samazinājums visos sektoros, 1,5oC robežās vairs nebūs iespējams iekļauties. Lai iekļautos 1,5oC robežās, līdz 2030. gadam globālās siltumnīcgāzu emisijas būtu jāsamazina par 43%, savukārt metāna emisijas – par 34%. Lai iekļautos 2oC robežās, siltumnīcgāzu emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 27%.
Kā uzsvērts ziņojumā, jau šobrīd jebkurā nozarē – enerģētikas, rūpniecības, zemes apsaimniekošanas, celtniecības, transporta – ir pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kas līdz 2030. gadam ļautu samazināt emisijas vismaz par 50%.
• Enerģētikas nozarē būtiskākais ir samazināt fosilās enerģijas izmantošanu, veicinot elektrifikāciju, uzlabojot energoefektivitāti, kā arī iespēju robežās ieviešot oglekļa savākšanas tehnoloģijas un izmantojot sašķidrināto ūdeņradi un ilgtspējīgi iegūtu biodegvielu.
• Transporta nozarē uzsvars liekams uz elektromobiļu ieviešanu. Bet lielākie izaicinājumi ir saistīti ar avio un kuģniecības industriju – arī šiem transporta sektoriem nākotnē būtu jāpāriet uz alternatīvajām degvielām (piemēram, ūdeņradi), taču šobrīd tas tehnoloģiski vēl nav iespējams.
• Sasniegt nulles emisijas rūpniecības sektorā būs sarežģītāk, taču mazināt emisijas jau šobrīd ir iespējams, veicinot aprites ekonomikas principus.
• Celtniecības nozarē svarīgākais ir ēku modernizēšana (retrofitting) un nulles emisiju ēku celtniecība. Lai to panāktu, jāattīsta būtiska valsts atbalsta politika.
• Liels potenciāls sasniegt nulles emisijas ir zemes apsaimniekošanā, aizsargājot un atjaunojot dabiskās ekosistēmas (mežus, savannas, mitrājus u.tml.).
IPCC ziņojums īpaši akcentē, ka minētie soļi emisiju samazināšanai ir absolūti nepieciešami, bet ne pietiekami. Lai sasniegtu nulles emisijas, pārtikušākajiem pasaules iedzīvotājiem būs būtiski jāmaina savi paradumi - uz mazāku patēriņu balstīts dzīvesveids ir būtisks IPCC scenāriju stūrakmens, bez kura, kā brīdina ziņojuma autori, nulles emisijas sasniegt nebūs iespējams.
Foto: pixaby.com
Konteksts
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidota institūcija, kuras uzdevums ir novērtēt zinātnē balstītas klimata pārmaiņas un modelēt to iespējamo attīstību nākotnē. IPCC darbs tiek organizēts trijās darba grupās: Pirmā darba grupa novērtē fiziskās pārmaiņas klimata sistēmās; Otrā darba grupa – klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un cilvēku kopienām, bet Trešā darba grupa – klimata pārmaiņu mazināšanas scenārijus. IPCC darba grupas ir nākušas klajā jau ar Sestā novērtējuma ziņojumiem. Kā pēdējais 2022. gada aprīlī tika publicēts Trešās darba grupas ziņojums. Visu triju ziņojumu izstrādē piedalījās 278 vadošie zinātnieki un 358 asistējošie zinātnieki no 65 pasaules valstīm, kuri divu gadu laikā caurskatīja apmēram 18 000 zinātnisku publikāciju.
Latvijas vides organizācijas tiekas ar premjeru Krišjāni Kariņu: novirzīties no Zaļā kursa nav Latvijas interesēs.
Šā gada 13. aprīlī Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija – tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Vides organizācijas pauda atbalstu Latvijas valdības nospraustajiem klimata mērķiem un uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtermiņa risinājumiem un ilgtspējas principu ievērošanas, jo tieši tas var nodrošināt sabiedrības drošību, labbūtību un veselību. Sarunas gaitā tika pārrunāta atbildīgas resursu pārvaldības nepieciešamība, kā arī enerģētikas projektu īstenošana. Vides un dabas aizsardzības organizācijas ir gandarītas par Ministru prezidenta pausto, ka novirzīties no Zaļā kursa nav Latvijas interesēs.
Foto: Latvijas Dabas fonda arhīvs. Tikšanās dalībnieki (no kreisās): Andrejs Briedis, Krista Pētersone, Viesturs Ķerus, Krišjānis Kariņš, Jānis Rozītis un Liene Brizga – Kalniņa
Darbu beigusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotā darba grupa par pesticīdu lietošanas ierobežošanu.
Šā gada 13. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prezentēja informatīvo ziņojumu, kurā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām tika izstrādāti ieteikumi augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu samazināšanai. Ziņojums tika iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tālākai izskatīšanai.
Ziņojuma galvenie ieteikumi:
• aizliegt lietot pesticīdus dzīvojamo māju tuvumā;
• noteikt pienākumu zemes īpašniekam informēt iedzīvotājus par plānoto pesticīdu lietošanu iedzīvotāju māju tuvumā, kā arī dot iedzīvotājiem tiesības pieprasīt informāciju par pesticīdu lietošanu māju tuvumā;
• dot tiesības pašvaldībai aizliegt pašvaldības teritorijās lietot pesticīdus komerciāliem mērķiem;
• izvērtēt nodokļa piemērošanu pesticīdiem;
• piešķirt papildus finansējumu pesticīdu monitoringu veikšanai, kā arī pētījumu veikšanai.
Vides organizācijas uzskata, ka šis solis, lai arī ļoti piesardzīgs, ir pareizajā virzienā, taču joprojām neskarts paliek pesticīdu lietojuma pakāpeniskas samazināšanas jautājums industriālās lauksaimniecības zemēs.
Foto: pixaby.com
Konteksts
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija jau vairākkārt ir norādījusi par nepieciešamību pilnveidot pesticīdu uzskaites sistēmu, kas ļautu reāli novērtēt pašreizējo pesticīdu izlietojumu un sekot līdzi uzstādīto mērķu progresam pesticīdu samazināšanā. Jācer, ka monitorings tiks veikts atbilstoši labās prakses piemēriem.
