Zaļā Barometra apskats: septembris - oktobris 2022
Kas noticis vides, dabas un klimata politikā rudenī?
• Saeimā pieņemts likums par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju un citas atjaunīgās enerģijas infrastruktūras būvniecībai.
• Eiropas Parlaments atbalsta straujāku pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un koksnes samazināšanu atjaunīgo energoresursu portfelī.
• Zemkopības ministrija iesniedz Eiropas Komisijai apstiprināšanai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu.
Saeimā pieņemts likums par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju un citas atjaunīgās enerģijas infrastruktūras būvniecībai: vai likums respektē vides un dabas aizsardzības nosacījumus?
2022. gada 29. septembrī Saeimā tika pieņemts un ir stājies spēkā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums.
Jaunais likums nosaka atvieglotu kārtību: (i) vēja elektrostaciju (ar kopējo jaudu vismaz 50 megavatu) un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai; (ii) saules paneļu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanai (ar vismaz 10 megavatu jaudu vienam objektam); (iii) siltumenerģijas ražošanai nepieciešamajiem būvdarbiem, ja siltumenerģija ražota no atjaunojamās enerģijas un iekārtu jauda ir vismaz pieci megavati; (iv) energoapgādē izmantojamu būvju Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai.
Atbilstoši jaunā likuma prasībām vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus apdzīvotām vietām vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metru.
Saskaņā ar jauno likumu vēja elektrostaciju būvniecības ierosinātājam ir tiesības veikt sākotnējo izvērtējumu, ja tās tiek plānotas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), Natura 2000 teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām, kultūras pieminekļu aizsargjoslām, divus kilometrus platām buferjoslām ap Natura 2000 teritorijām, kā arī putnu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem. Saglabājas arī iespēja vēja elektrostaciju būvniecībai veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vispārējā kārtībā atbilstoši likumam Par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Jaunajā likumā ir noteiktas galvenās prasības sākotnējā izvērtējuma veikšanai, kā arī precizēta ietekmes uz vidi novērtējuma kārtība, nosakot termiņus, kādos Vides pārraudzības valsts birojs izsniedz ietekmes uz vidi novērtējuma programmu un atzinumu par vēja elektrostaciju būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Tāpat arī likuma noteikta nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas procedūra un nosacījumi Būvniecības procesa organizēšanai.
Pozitīvi vērtējams, ka atvieglotā kārtība vēja elektrostaciju būvniecībai, veicot sākotnējo izvērtējumu, iespējama tikai ārpus jutīgākajām un dabas daudzveidībai nozīmīgākajām teritorijām. Taču likums uzliek ļoti lielu atbildību Valsts vides dienestam sākotnējā izvērtējuma ietvaros novērst būtiskas negatīvas ietekmes ar ilgtermiņa sekām. Īpaši tas attiecas uz vēja parku savstarpējām papildinošām (kumulatīvajām) ietekmēm.
Vienlaikus ar šo likumu tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Izmaiņas paredz, ka, pirmkārt, gadījumos, kad jaunbūvējamais ceļš nepieciešams vēja elektrostaciju būvniecībai, ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Otrkārt, ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams vēja elektrostacijām, ja tās kopējā jauda ir 50 megavatu un vairāk (iepriekš – 15), izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts saskaņā ar jauno Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
Grozījumu rezultātā ietekmes uz vidi novērtējums būs nepieciešams gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijām, kuru spriegums ir vienāds vai lielāks par 220 kilovoltiem (iepriekš – 110) un garums lielāks par 15 kilometriem, kā arī ostām un piestātnēm ārpus ostām, kas savienotas ar zemi (iepriekš – arī peldošām piestātnēm) un paredzētas kravu pārkraušanai, ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.
Grozījumi paaugstina sliekšņus, no kuriem piemērojama pilna ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, atstājot daļu darbību sākotnējā izvērtējuma ziņā. Grozījumi nav pretrunā ES direktīvām, taču tie palielina Valsts vides dienesta atbildību, veicot sākotnējo izvērtējumu.
Eiropas Parlaments atbalsta straujāku pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un koksnes samazināšanu atjaunīgo energoresursu portfelī.
2022. gada 14. septembrī Eiropas Parlaments atbalstīja straujāku pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, iesakot Atjaunīgās enerģijas direktīvā noteikt 45% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru līdz 2030. gadam.
Direktīva nosaka sasniedzamos mērķus sadalījumā par sektoriem – transportā, rūpniecībā un siltumenerģijas apgādē. Transporta sektorā, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanai jāsasniedz 16% siltumnīcefekta gāzu samazinājums, palielinot jaunākās paaudzes biodegvielas un ar ūdeņraža tehnoloģiju saražotās enerģijas izmantošanu. Rūpniecībā atjaunīgās enerģijas īpatsvaru jāpalielina par 1,9 procentpunktiem katru gadu, savukārt siltumenerģijas apgādē – par 2,3 procentpunktiem.
Lielākā daļa atjaunojamās enerģijas Eiropas Savienībā (ES) tiek iegūta no koksnes. To aizvien vairāk izmantojot, tiek apdraudēta dabas daudzveidības saglabāšana. Turklāt biomasas dedzināšana var novest pat pie negatīvas siltumnīcefekta gāzu bilances. Tādēļ aizvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par koksnes kā atjaunīgās enerģijas resursa atbilstību šai klasifikācijai.
Zemkopības ministrija iesniedz Eiropas Komisijai apstiprināšanai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam.
2022.gada 4. oktobrī Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza Eiropas Komisijai (EK) apstiprināšanai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam. 2021. gada izskaņā Latvijas Dabas fonds vērsās gan pie ZM, gan EK, norādot uz galvenajām nepilnībām saistībā ar pasākumiem, kas vērsti uz dabas daudzveidības saglabāšanu – nepietiekamo atbalsta līmeni ES aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošanai un nepietiekamo atbalsta līmeni un finansējuma trūkumu kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos.
Labā ziņa ir tā, ka kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos maksās visā KLP SP darbības laikā (sākotnējā piedāvājumā finansējums tika plānots tikai pirmajiem 3 no kopumā pieciem KLP SP darbības gadiem), taču nevaram neatzīmēt to, ka kompensāciju lielums vēl jo projām būtiski atpaliek no VARAM “kompensāciju darba grupas” rekomendācijām.
Taču EK iesniegtajā plānā ir slikta ziņa tām lopkopības saimniecībām, kuras saimnieko ES nozīmes aizsargājamos zālāju biotopos. Aizbildinoties ar EK aizrādījumu, ZM no ekoshēmas “Zālāju saglabāšanas veicināšana” atbalsttiesīgajām platībām ir izslēgusi zālāju biotopus. Praksē tas nozīmēs to, ka zālāju biotopus nevarēs pieteikt atbalstam nevienā no ekoshēmām un šīm saimniecībām ies secen arī ekoshēmas “Zālāju saglabāšanas veicināšana” atbalsts 70 EUR/ha. Jāpiebilst, ka atbalsta likme šai ekoshēmai ir būtiski pieaugusi, no 49 EUR/ha, kas tika plānota KLP SP projektā, kurš tika publicēts šī gada sākumā. Tāpat bez atbildes ir palicis LDF aicinājums palielināt atbalsta likmes par zālāju biotopu apsaimniekošanu.
